Dzimis 1924. gada 19. jūnijā bijušajā Vecauces pagastā (tagad Vadakstes pagasts), Bileiķu „Elgučos”, mācījies Vecauces pagasta Vītiņu 6- gadīgajā pamatskolā un Auces vidusskolā, papildinājis zināšanas Latvijas universitātē, iegūdams ķīmijas tehnoloģijas sabiedriskā instruktora kvalifikāciju, strādājis Rīgas bioloģisko preparātu eksperimentālajā rūpnīcā, kādu laiku arī par autobusa šoferi, bet pēc aiziešanas pensijā saimniekoja dzimtajos „Elgučos”. Strādājis kolhozā Priedula būvbrigādē.
Otrā pasaules kara laikā ne vācu, ne krievu armijās nav iesaukts vājās veselības dēļ. Pēc kara dienējis padomju armijā, tā pārtraucot vidusskolas izglītību.
Precējies- sieva Rita, divi dēli Mārtiņš un Andrejs, meita Dace.
No 1934. gada sācis vākt un arhivizēt dažādas ziņas par Latviju- lauku sētu likteņiem, baznīcām, vēsturiskām celtnēm, krogiem, dzirnavām un arī dabu. Visu savu brīvo laiku Žanis Skudra ziedo novadpētniecībai, visus atvaļinājumus- Latvijas apceļojumiem. Tā krājās materiāli, fotouzņēmumi, tapa „Okupētās Latvijas dienas grāmata”, kuru izdod Latviešu Nacionālais fonds Stokholmā ar pseidonīmu Jānis Dzintars.
1978. gada 7. jūnijā Tallinā Žani Skudru apcietina un tā paša gada novembrī Rīgas Augstākā tiesa notiesā uz divpadsmit gadiem ieslodzījuma par Dzimtenes nodevību un spiegošanu, kuru viņš izcieš Permas apgabala Čusovajas rajona nometnē. 1988. gada rudenī no apcietinājuma Žanis atgriežas dzimtajos „Elgučos” un turpina strādāt pie Bileiķu vēstures rakstīšanas, taču darbs paliek nepabeigts.
Žanis Skudra miris 1994. gada 14. jūnijā un atdusas Bileiķos Lanku kapsētā.