Page 104 - Novadpētnieka Žaņa Skudras grāmata
P. 104

kolhoza mežsargs E. Polis labprāt gribēja laist nozāģēt. Neizauga arī 1935.g. kapu ceļā

            stādītie kociņi, arī tie no abu māju lopiem, vai zemi strādājot, tika nopostīti un pēc kara
            no atvasēm tik izauga. No Meža dienu stādījumiem gan daudz izauga “Lāvenieku””
            māju robežās, jo Lāvenieces bija par to,  lai pie “Lāveniekiem” šie kociņi augtu. Bija jau
            liels, brašs  ozols  izaudzis  Bilēķu pusē pie paša  Lāvenieku tilta, bet 80 jos  gados to
            diemžēl apskādēja bebri un tas nokalta, un tagad tur vēl nokaltis dēdē. Bet tikpat ļauni
            kā bebri ir cilvēki, kaut gan tie ozolu mizas neēd: Manā prombūtnē, kad biju Urālos, 80
            to gadu vidū, Bilēķu kapu ceļa visa rītu puses ozolu rinda tika iznīcināta- lai paplašinātu
            kapu ceļu. Šito noziedzību,- tika izpostīta 1935. gada Meža dienās stādītā u jau tagad

            tik skaisti izaugusī –ozolu aleja!!! To atļāva un ar vienaldzību noskatījās toreizējā vadība
            un  pašvaldība:  ciema  priekšniece  Rasma  Burkāne,  kolhoza  “Vadakste”  priekšsēdis
            Raimonds Švīpiņš, kolhoza mežsargs Edgars Polis un kolhoza Priedulas gala iecirkņa
            priekšniece Silvija Bleidele.


               Vietu vārdi


               Katrai vietai - vai tā upes dzelme, lanka, strauts, liekņa, vai birze, krūmi, aploks u.c.
            tam paaudžu paaudzēs – Bilēķu sādžas laikā, bija savs nosaukums.


               Ūdeņi, dzelmes, lankas, liekņas.


               1)  Būtnāru  dzelme-  “Būtnāru””  māju  robežās,  otrpus-upes  labā  krastā-  “Lelišķu”
            lanka.


               2) Lāvenieku tilts (Bilēķu pusē “Jaunie- Elguči”) “Saulītes”, Vadakstes labā krastā-
            “Popes”  un  “lāvenieki”,  bet  starp  “Būtnāriem”  un  Lāvenieku  tiltu  –  “Kalēju”  un
            “Saulīšu” lankas).


               3) Grāvja gals- kur Avīkne ar Vadaksti savienojas. Grāvja gala nosaukums- pēc 1939.
            gada,  kad  no  Vītiņu  dzirnavām  līdz  Vadakstei  izbagarēja  Avīknes  upi.  Grāvja  gals
            “Jāneļu” māju un otrpus upei- “Brīdēgu” un “Lāvenieku” māju robežās.


               4) Baršuķenes dzelme- “Raudžu”” māju robežās, pie Baršuķenes dzelmes Raudža
            lielā lanka; otrpus upei- “Brīdēgu”” Liepas lielā lanka.


               5) Atteka- upes agrākā gultne, “Raudžu” augstā krasta pakājē, kas reiz bija bagātīgi
            lazdām apaudzis- tik smuka lazdu birzīte.


               6)  “Kārļu”  lanciņa-  pavisam  maza  lanciņa,  “Dūdāru””  augstā  krasta  pakājē,  kas
            sādžas laikā bija piederīga “Kārļu” mājām; otrpus upei- “Brīdēgu”” Liepas lanka.
   99   100   101   102   103   104   105   106   107   108   109