Page 104 - Novadpētnieka Žaņa Skudras grāmata

kolhoza mežsargs E. Polis labprāt gribēja laist nozāģēt. Neizauga arī 1935.g. kapu ceļā

stādītie kociņi, arī tie no abu māju lopiem, vai zemi strādājot, tika nopostīti un pēc kara
no atvasēm tik izauga. No Meža dienu stādījumiem gan daudz izauga “Lāvenieku””
māju robežās, jo Lāvenieces bija par to, lai pie “Lāveniekiem” šie kociņi augtu. Bija jau
liels, brašs ozols izaudzis Bilēķu pusē pie paša Lāvenieku tilta, bet 80 jos gados to
diemžēl apskādēja bebri un tas nokalta, un tagad tur vēl nokaltis dēdē. Bet tikpat ļauni
kā bebri ir cilvēki, kaut gan tie ozolu mizas neēd: Manā prombūtnē, kad biju Urālos, 80
to gadu vidū, Bilēķu kapu ceļa visa rītu puses ozolu rinda tika iznīcināta- lai paplašinātu
kapu ceļu. Šito noziedzību,- tika izpostīta 1935. gada Meža dienās stādītā u jau tagad

tik skaisti izaugusī –ozolu aleja!!! To atļāva un ar vienaldzību noskatījās toreizējā vadība
un pašvaldība: ciema priekšniece Rasma Burkāne, kolhoza “Vadakste” priekšsēdis
Raimonds Švīpiņš, kolhoza mežsargs Edgars Polis un kolhoza Priedulas gala iecirkņa
priekšniece Silvija Bleidele.

Vietu vārdi

Katrai vietai - vai tā upes dzelme, lanka, strauts, liekņa, vai birze, krūmi, aploks u.c.
tam paaudžu paaudzēs – Bilēķu sādžas laikā, bija savs nosaukums.

Ūdeņi, dzelmes, lankas, liekņas.

1) Būtnāru dzelme- “Būtnāru”” māju robežās, otrpus-upes labā krastā- “Lelišķu”
lanka.

2) Lāvenieku tilts (Bilēķu pusē “Jaunie- Elguči”) “Saulītes”, Vadakstes labā krastā-
“Popes” un “lāvenieki”, bet starp “Būtnāriem” un Lāvenieku tiltu – “Kalēju” un
“Saulīšu” lankas).

3) Grāvja gals- kur Avīkne ar Vadaksti savienojas. Grāvja gala nosaukums- pēc 1939.
gada, kad no Vītiņu dzirnavām līdz Vadakstei izbagarēja Avīknes upi. Grāvja gals
“Jāneļu” māju un otrpus upei- “Brīdēgu” un “Lāvenieku” māju robežās.

4) Baršuķenes dzelme- “Raudžu”” māju robežās, pie Baršuķenes dzelmes Raudža
lielā lanka; otrpus upei- “Brīdēgu”” Liepas lielā lanka.

5) Atteka- upes agrākā gultne, “Raudžu” augstā krasta pakājē, kas reiz bija bagātīgi
lazdām apaudzis- tik smuka lazdu birzīte.

6) “Kārļu” lanciņa- pavisam maza lanciņa, “Dūdāru”” augstā krasta pakājē, kas
sādžas laikā bija piederīga “Kārļu” mājām; otrpus upei- “Brīdēgu”” Liepas lanka.