Page 100 - Novadpētnieka Žaņa Skudras grāmata

To poirms vasaru jaunais pāris aizbraukuši uz veselu mēnesi uz dzīvi uz Eibūšu pļavām

siena pļaut. Paņēmuši līdzi arī govi, kazu un produktus un tad dzīvojuši tur pa krūmiem
pa čigānu modei.

Tad tas mežs vēl bijis jauns, vēlāk, kad mežs paaugās un vērsās plašumā, siena bija
mazāk. Toreiz ar saviem spēkiem tika galā ar to sienu vākšanu, reti kad pieņēma kādu
algādzi. Siena laiks pagāja jautri. Trīs māju saimes kopā vienā šķūnī un visi trīs tuvi radi-
2 brāļi un trešie māsas bērni. Māsa Elgutene no “Jaun-Elgučiem” tad jau bija mirusi.
Naktī šķūņa priekšā kurina uguni , dienā turpat vāra ēst. Žagaru netrūkst. Toreiz bija
liela kāre uz kārtīm spēlēt pie ugunskura, sit trumpas kaut vai cauru nakti.”

Mežu, krūmu ciršana-malkas un materiālu pirkšana un ciršana,- kā tas bija Bilēķu
sādžas laikā.

Ar malkas, žagaru, materiālu pirkšanu un ciršanu sādus laikā bija dažādi. Bilēķu
krūmus sādenieki cirtuši kopīgi un tad tos izlozējuši.

Mežu,- pirka, zāģēja un veda, kur nu katrs to varēja dabūt, gan ar pazīšanos, gan bez
tās. Dažs dabūja nopirkt tepat Zvirgzdiņu mežā, cits pat no tālienes brauca-Latvijā (t.i.
Kurzemē), jeb kur Leišos. Kaut Bilēķi skaitījās pie Kauņas guberņas, tomēr bija arī
iespēja,- malku, materiālus iegādāties Kurzemē. Manam vectēvam bija draugs

Zvirgzdiņu mežsargs, viņš malku un materiālus vairāk cirtis Zvirgzdiņu mežā. Arī vēl kādi
bileitnieki malku un materiālus pirkuši Zvirgzdiņu mežā un Benkavā. “Elguču” rijas
būvei vectēvs mežu pircis tālu-Aukstaičos. Baļķus veduši caur Krapjiem. Vectēvam bijis
tāds lustīgs puisis. Sestdien piesējis pie ilkss pulksteni un braucis un braucis pa priekšu.
Cilvēki skatoties, kas tur brauc. Mans tēva tēvs Jāzaps materiālus vedis no Lielauces.
Viņam bijis tur sargs pazīstams- 5 celmi nopircis un 15 pārvedis. Benkavas mežniecība

mežu pārdevusi arī tirgos, un pārdevuši arī tieši mežniecībā par fierindelēm (fierindele
¼ no ass).

Pieraksts no mana tēva stāstītā: Kad dzīvojām sādū, tad žagarus sādenieki izcirta
kopīgi, un tad izlozēja. Toreiz malku tiki lietoja maizes cepšanai,- visu gadu tik žagarus,
žagarus. Žagarus vien kurināja. Kad žagarus izcirta, izlozēja un veda mājās,
“Pušeniekos” žagarus kapāja un strēķī krāva-starp ūlīču un istabas galu. Pušenieks
stāvēja klāt un skatījās kā puisis cērt,- lai žagarus zortē un krauj pēc resnumiem-katru
zorti savā čupā, sacīdams “to te, to te un to te”.

Dižākie un ievērojamākie koki, arī Mēra laika koki Bilēķu sādžas laikā.

1) Kad sādus laikā braukts no Auces mājās, tad pie “Lāveniekiem”, t.i. no Kurzemes
puses, ja mests skats uz Bilēķiem, tad pār Bilēķu sādžu visaugstākā bijusi “Kārļu”
bumbiere, nosala 1939/40 g. bargajā ziemā. Bumbieres apkārtmērs pie celma bija 3.36