Page 91 - Novadpētnieka Žaņa Skudras grāmata

Počas.

Visbeidzot pie Bilēķu ūdeņiem ar pieskaitāms- Počas. Tās atradās dienvidos
tagadējām “Ķeru”, “Gala-Skudru” un “Mūrīšu” mājām. Počas jau no seniem laikiem bija

mālu bedres, tur sādenieki raka savām vajadzībām mālus. No veca bileitnieka teiktā-
“Sākot ar “Kašpu”” , kungs uzlika uz Počām. “ Lai to saprastu,-tad jau no seniem laikiem
Počas bija kā vietas apzīmējums. Un kungs,-tas būtu Vegeres muižnieks. Tad lūk, senus
laikus Bilēķu sādžā, sākot ar “Jēčiem” (iesauka tag. “Auziņu” māju senčiem), Bilēķu
sādžas rītu galā , to laiku iedzīvotājiem, tur pret Počām, kuras ierādīja vai iedalīja
(citiem vārdiem “kungs uzlika”…) zemi. Piem. “”Ķeri” bija zaldātu zeme.

Manā bērnībā Počās ūdens uzturējās visu vasaru, u tur bijušās mālu bedres vietām
pat padziļas. Tur bija prāvs ūdens plašums, vietumis pat kalmes saaugušas. Tur vasarā
bija ļoti silts ūdens. Tur mums puišeļiem bija jo laba peldvieta kur izplunčāties. Tai
dziļākajā bedrē, , kas “Mūrīšu” daļā, Dvaršķi pat karūsas bija ieaudzējuši. Bet Počās arī

dēļu bija, pietiekoši, un tās mēdza iezīsties mums, puišeļiem, ciskās.

Tātad visas iepriekš uzskaitītās vietas: Dīķis, visas peļķes un liekņas, sensenos laikos,

reiz bijuši- kā lielāki vai mazāki ezeriņi.

Meži-birzis-krūmi un veci, diži un ievērojami koki.

Sādžas laikā Bilēķos īpaši mežu nebija, vienīgi birzes: Birze (tag. “Elguču” birze, Darģu
birze, Mūrkrūmi (tag. “Raudžu” birze un Ļutku birze.

Birze- Atvašu dārzs.

Lielākā birze Bilēķu sādžā bija tagadējā “Elguču” birze. Senākus laikus tā bijusi ļoti
liela- līdz pat Suginču ezeram. To mana vectēva tēva laikā nocirtis kronis, tikai atstāta
nenocirsta platība-tagadējās birzes teritorija- (t.i. “Elguču” birzes platība), kura

visbeidzot nocirsta 1893.gadā, t.i.12 gadus pirms Bilēķu sādžas izdalīšanās viensētās.
Pēc 1893.g. birzes nociršanas, sādenieki salikuši naudu- 60.-rbļ, un tad sādeniekiem
atstāts tagadējais birzes placis. Ja sādenieki nebūtu tos 60.- rbļ. samaksājuši, tad šis
birzes gabals būtu palicis kronim. Sādenieki kopīgiem spēkiem aprīkojuši apkārt sētu,
lai lopi tur netiktu iekšā- un tas vēlāk iesaukts-Atvašu dārzs! Atvašu dārzs bijis lemts
audzināt smukumam un arī materiāliem. Un vēl manā jaunībā Elguču birzi par Atvašu

dārzu dēvēja.

Kad Atvašu dārzā no atvasēm sākuši mazie bērziņi jau paaugt, tad sādenieki uz

Vasarsvētkiem vaktējuši, lai jaunos bērziņus negrieztu Vasarsvētku meijām.