Page 95 - Novadpētnieka Žaņa Skudras grāmata

pašā reizē Meža dienas stādītie koki. Bet, kā pa brīnumu, palikuši un tagad vēl aug-

Raudžu ceļā stādītie ozoli, kā arī lielceļā stādītie ozoli pie Raudžu birzs. Vēl daļa arī
palikušas, un jau lielas izaugušas egles- meža dienās stādītas, pie bij. zaļumplača.
Pienāca 1989. gada sept. pirmā nedēļa: Mūrkrūmu Raudžu birzē skan motorzāģu
rūkoņa. To arī es tad dzirdēju un šīs skaņas arī caur manu sirdi rēca un paaugstināja
manu asinsspiedienu! Noziedzība! Nedēļas laikā tika nozāģēta lielākā daļa Raudžu
birzes. Ļauts zāģēt kolhozniekiem, -migrantiem, iekrauj ar tehniku un aizved uz
Priedulu kolhoza priekšniecībai… Tā laika pašvaldība un kolh. vadība: ciema padomes
priekšniece Rasma Burkāne, kolhoza priekšsēdis Raimonds Švīpiņš, kolhoza mežsargs

Edgars Polis, kolh. Iec. priekšniece Silvija Bleidele. 1991. gada 19.jūnijā Raudžu birzes
Dūdāru daļā atkal rūc motorzāģi : tiek nozāģēti 4 bērzi. Šoreiz notikušo nozieguma,
patvaļīgo rīcību izbrauc apskatīt ciema priekšn. Savva Mihejevs un kolh. Mežsargs
Edgars Polis; vainīgie, kas turpat no tuvējām mājām netiek saukti pie atbildības.

Agrāk Mūrkrūmu Raudžu birze bija nedaudz plašāka, bērzu birze vēl turpinājās
otrpus Raudžu māju ceļam. Bet to 20 to gadu sākumā Raudžu saimnieks nocirta un
pārdeva kā finierbērzus un šo birzes daļu pēc tam pārvērta par aramzemi. Gribu
piezīmēt, ka Raudžu birzē, tāpat kā Darģu birzē,- sēnes neauga.

Tālāk par Mūrkrūmu birzes daļu “Norvaišu” māju robežās. Tur manā laikā bērzu bija
pamaz, vairumā apses un birze ar alkšņiem pieaugusi. Tās DR stūrī atradās neliels dīķis.

Tur sādus laikā atradusies “Šeptes” rija, un to būvējot- no šīs bedres rakti māli.
Pieminot Šeptes riju, vēl jāpiezīmē: manā laikā Šeptes tēvam Matīsam (dz. 1847.g.) bijis
teiciens, “Šepte paliek šepte”, no kam viņš Šepti iesauku dabūjis. Mans tēvs tika
stāstījis, kad viņa laikā Mūrkrūmos augušas koka rozes. No pieraksta veco bileitnieku
stāstītā: Reiz rudens naktī, piedzēries Šeptis (Matīss Jaunzems, dz.1847.) pārrodas no
Vegeres. Zirdziņš, zinādams ceļu, iegriezies Šeptes māju ceļā un, netāl rijai, apstājies.

Šeptis rītausmā un miglā atmodies, un raugoties kur viņš atrodas. Laikam mežā kur,
nodomājis-tādi lieli koki. Domājis, pagulēs vēl ratos kamēr paliks gaišāks. Tomēr
iedomājies, paies nedaudz pa to celiņu uz priekšu. Un nedaudz pagājis, ieraugot savu
riju.

Mūrkrūmu birzes “Norvaišu” daļu 1976.gadā meliorācijas laikā nocirta, un to
pārvērta par aramlauku.

Ļutku birze.

Ļutku birze pastāv jau no senseniem laikiem. Tā pastāvējusi arī Bakstu laikos.
Zināšanai: tagad “Ļutku” mājās pirms Ļutkiem bijis saimnieks ar Elers uzvārdu, bet
pirms Elera, mājas “Bakstu” vārdā sauktas. Vēl manā laikā “Ļutkus” par Bakstiem sauca,