Page 94 - Novadpētnieka Žaņa Skudras grāmata
P. 94

un izskatījās kā parks, pie tam krāšņā vietā- Vadakstes upes krastā. Caur birzi, gar upes

            krastu bija iestaigāta skaista taciņa.

               Darģu birze II pas. karā palika vesela, to neviens nebija aizticis. Arī kolhoza laikā, un

            ne pie viena priekšnieka tā nebija cirsta. Bet tad reiz skaistajai Darģu birzei pienāca
            gals.  -1986.gadā  tā  tika  nežēlīgi  nocirsta.  Tai  laikā  kolhoza  priekšnieks  bija  Švīpiņš,
            ciema  priekšniece  Rasma  Burkāne,  iecirkņa  priekšniece  Silvija  Bleidele  un  kolhoza
            mežsargs Edgars Polis. Caur Darģu birzi tagad cauri neizkļūt, nedz ar ar pa šo bēdu
            piemeklēto vietu tur arī kāds staigā-tur tagad ir džungļi, zaru pilns!


               Par tagad izpostīto Darģu birzi būtu daudz ko teikt-par tās skaistumu, labumu, par
            ko tai nozīmē jau dzirdēts senā pagātnē no paaudzes uz paaudzi no veco bileitnieku
            stāstītā. Par Darģu birzi jau daudz kas pateikts 188. Līdz 189.lpp.


               Mūrkrūmi.


               Kas zina no kam cēlies šo krūmu nosaukums- Mūrkrūmi; to manā laikā neviens no
            vecajiem bileitniekiem nezināja pateikt. Tak jau tur kādi mūri ir bijuši. Vegeres muižas
            laikā no tagadējās Mūrkrūmu teritorijas bija uzpludināms un regulējams zivju dīķis. Bet
            manā bērnībā tur bija jau izaugusi skaista bērzu birze. Manuprāt tur laikam kādreiz tik
            krūmi vien bija, jo vārds –birze no veco ļaužu mutēm nekad nav dzirdēts. Un tie krūmi

            tad laikam bija tuvāk lielceļam, jo tag. Raudžu birzes ziemeļu daļa tad bija toreizējais
            zivju  dīķis.  Par  Mūrkrūmiem  arī  sauca  otrpus  lielceļa  krūmus,  kas  atradās  tag.
            “Norvaišu” māju robežās. Pat šajos “Norvaišu” Mūrkrūmos sādžu laikā bileitnieki pirmo
            zaļumballi  rīkojuši,  bet  pēc  II  pas.kara  zaļumplacis  tika  ierīkots  “Raudžu”  birzē.  Te
            pievienoju kā retro dokumentu-afišu, no no tā laika zaļumballes:


               Bilēķu  bibliotēkas  biedrība  rīko  18.jūlijā  1937.gadā,  Bilēķu  Raudža  kunga
            romantiskajā birzē plašus zaļumu svētkus ar deju un taut. Rotaļām- spēlēs Vadakstes
            aizsargu nod. orķestris. Bagātīga, atspirdzinoša bufete. Ieejas maksa LS 0.80; biedriem,

            karavīriem un skolēniem 50 sant. satiksmes līdzekļu uzraudzība. Lietainā laikā dejas
            zem  jumta.  Sākums  plkst.  18,  beigas  3  rītā.  Autosatiksme  Auce-Bilēķi.  Uz  kuplu
            piedalīšanos lūdz rīkotāji. (I. Grievalda spiestuve Aucē)


               Nedaudz Mūrkrūmu birzes vakaru daļa “Dūdāru”” māju robežās.


               1936. gada pavasarī, Bilēķu bibliotēkas biedrības rīkotajās Mežu dienās, kad liepām
            un ozoliem no “Lāveniekiem” līdz Bilēķu kapu ceļam tika apdēstīts lielceļš, arī kociņi
            tika dēstīti Raudžu birzes zaļumplacī un pie tam, zaļumplača vakaru pusē kā dzīvžogu
            no vakaru vējiem, iedēstīja daudz eglīšu; kā arī tai pašā reizē ar ozoliem tika apdēstīts
            Raudžu māju ceļš Mūrkrūmu birzes robežās. 1936.g. zaļumplacī stādīts koku vairs nav,
            jo kara laikā un pirmajos pēckara gados, Raudžu birze tika nocirsta un, laikam arī tai
   89   90   91   92   93   94   95   96   97   98   99