Page 96 - Novadpētnieka Žaņa Skudras grāmata

arī māju dokumentos “Baksti” pieminēti, un Upenieku tiltu par Baksta tiltu dēvēja.

Manā laikā, un līdz pat II pas.karam Ļutku birzē vēl auga Mēra laika bērzi. Tie bija sirmi,
diži resni un kupli, kā arī augsti tie izcēlās un atšķīrās virs Ļutku birzes. Pēc šī kara šos
Mēra laika pārstāvjus vairs neredzēja, kara laikā tika nozāģēti.

Krūmi.

Te būtu runa par Bilēķu sādžas krūmiem. Un krūmu tolaik bija daudz un plašās
platībās, tie aizņēma pusi no visas Bilēķu platības un krūmiem pat bija savi nosaukumi:

Retumu placis.

Starp tagadējiem “Bērziņiem” un “Tautiņām”, bet vairāk uz dienvidiem, atradās, tā
sauktais- Retumu placis. Tur auguši reti un prāvi alkšņi- bijusi laba alkšņu malka.

Degšņa jeb Dedums.

Krūmi pret tag. “Mēžiem” un no Bilēķu -Vegeres ceļa uz tag. “Kalēju” pusi. Degšņas

krūmos sādžas laikā zirgi ganīti.

Rubežkalns.

Rubežkalns atrodas no tag. “Tautiņām” uz “Stūrīšu” māju pusi. Tas kalns vēl tagad
krasi izceļas zemes reljefā. Sādus laikā tas bijis smuks kalniņš kam apkārt biezi krūmi un

lejā Vaidupe.

Puķu dārzs.

Sādus laikā neliels kalniņš (no “Ezera-Jaunzemjiem” uz ZA), kam apkārt alkšņu krūmi.

Brigu dārzs.

Kalniņš, kas atradies iepretim kādreizējam “Ezeru – Jaunzemju” šķūnim, netāl uz Z
pusi, kam apkārt alkšņu krūmi.

Lāču peļķes krūmi.

Krūmi, no Lāču peļķes uz DA, kur sādžas laikā zirgi ganīti, un tie savienojās ar Degšņas
krūmiem.

Mūrkrūmi.

Mūrkrūmi- senos laikos to krūmu nosaukums- tagadējā Raudžu birze.